Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, īstenojot Nacionālā veselības dienesta projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”  pilotprojektu, izstrādā personalizētas rekomendācijas pēc insulta, muguras vai galvas smadzeņu traumām pacientiem, kuras palīdzēs pacientiem soli pa solim ieviest veselīgākus ieradumus, atgūt spēkus un justies drošāk arī pēc rehabilitācijas stacionārā.

“Pat tad, ja cilvēks ir informēts par insulta riskiem, tas joprojām var notikt ar jebkuru no mums. Tāpēc svarīgi ir ne tikai apzināties riskus, bet arī pieņemt jauno situāciju un meklēt veidus, kā dzīvot tālāk pēc notikušā. Šajā pilotprojektā mēs palīdzam cilvēkiem atgūt kontroli pār savu ikdienu – mācam, kā uzlabot dzīves kvalitāti, būt aktīvam rehabilitācijas procesā un iesaistīties savas veselības uzlabošanā. Tajā pašā laikā šī pieeja arī palīdz mazināt veselības aprūpes sistēmas slogu – jo, ņemot vērā akūto ārstu trūkumu, mums jāmeklē veidi, kā cilvēkiem dot vairāk zināšanu un atbalsta, lai viņi varētu rīkoties patstāvīgāk,” uzsver NRC “Vaivari” valdes loceklis Renārs Putniņš.

Izstrādātās rekomendācijas tiks pielāgotas un sniegtas pilotprojekta programmā iesaistītajiem pacientiem, ņemot vērā individuālās vajadzības, tostarp katra pacienta veselības stāvokli, funkcionālās spējas un dzīves apstākļus. Piemēram, ja pēc saslimšanas ar insultu cilvēks dzīvo viens un pārvietojas ar spieķi, viņam sniegtie ieteikumi un rekomendācijas atšķirsies no tiem, ko saņem pacients ar ģimenes atbalstu un labāku kustību spēju. Tas nodrošina, ka sniegtie ieteikumi tiešām ir noderīgi un pielietojami ikdienā. Rekomendācijas balstās uz starptautiski atzītām klīniskajām vadlīnijām, pierādījumos balstītu medicīnu un pasaules līmeņa ekspertu ieteikumiem, tādējādi nodrošinot profesionālu un uz zinātniskiem pamatiem balstītu pieeju.

“Mums jāiegulda ne tikai ārstēšanā, bet arī sabiedrības izglītošanā un veselības pratības veicināšanā. Būtiska daļa no šī procesa ir skaidri, saprotami un cilvēkam pieejami ieteikumi, kas palīdz mainīt ikdienas paradumus un pieņemt veselību veicinošus lēmumus. Tieši tāpēc šajā pilotprojektā īpaša uzmanība tiek veltīta personalizētu rekomendāciju izstrādei,” norāda NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Rekomendāciju saturs būs daudzpusīgs un aptvers dažādas pacienta ikdienas jomas – tajā skaitā fizisko aktivitāšu plānošanu un uzraudzību, pašaprūpes prasmju trenēšanu un stiprināšanu, emocionālās veselības uzturēšanas stratēģijas, kā arī ieteikumus veselīga dzīvesveida veidošanai un uzturēšanai. Tā ir jauna pieeja rehabilitācijā Latvijā – balstīta ne tikai uz ārstēšanu, bet arī uz sadarbību ar pacientu, sniedzot viņam praktiskus instrumentus, lai atgūtu kontroli pār savu veselību. Pilotprojekts var kļūt par pamatu tam, kā nākotnē tiek veidota rehabilitācijas pieeja visā valstī, stiprinot pacientu līdzatbildību un samazinot atkārtotu hospitalizāciju risku.

Lai cilvēks patiešām iesaistītos savas veselības uzlabošanā, ir būtiski sniegt viņa vajadzībām pielāgotas rekomendācijas – vienkāršā, saprotamā valodā un viņam piemērotā formātā. Tikpat svarīgi ir izskaidrot šo ieteikumu nozīmi un pamatojumu. Tas palīdz cilvēkam labāk izprast savu veselības stāvokli un saprast, kāpēc viņa līdzdalība ir tik svarīga gan atveseļošanās procesā, gan ikdienas dzīvē,” norāda NRC “Vaivari” Funkcionālo speciālistu vadītāja Tatjana Anaņjeva.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu arī ārpus rehabilitācijas iestādes, pilotprojektā paredzēts izmantot digitālos rīkus – piemēram, veselības dienasgrāmatas, atgādinājumus par uzdevumiem, funkcionālā stāvokļa pašnovērtējuma testus, kā arī datu koplietošanas iespējas ar ārstējošo personālu. Šāda pieeja ļauj sekot līdzi pacienta progresam, stiprina sadarbību ar ārstniecības komandu un nodrošina savlaicīgu iejaukšanos gadījumos, kad novērojamas pārmaiņas pacienta veselības stāvoklī.

Pilotprojekts tiek īstenots ES Atveseļošanas fonda finansētā Nacionālā veselības dienesta īstenotā projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”. . Pilotprojekta kopējais budžets ir 477 027,15 EUR, ko veido Atveseļošanas fonda finansējums – 437 005,67 EUR un valsts budžeta finansējums – 40 021,48 EUR .