Atsauksme* Liels, liels Paldies 4.nodaļas medicīnas personālam, kurus raksturo Emīla Dārziņa dzīves moto:” Strādāt priekš manas tautas un viņas mākslas (veselības) – tā turpmāk būs mana dzīve!” sevis atdevē rimti, bet sinhroni viens otru papildina. Paldies, kas nāk no pateicības pilnām sirdīm, mūsu ārstējošajām un dzirdīgajām ārstēm Norai Vidnerei un Lienai Biezajai, atrodot indivudālu pieeju pacientiem un ieklausoties pat mums it kā nenozīmīgajās, bet smalkākajās niansēs, kas uzbūvē mūsu karkasā, pa dzīvi iegūto, deformācijas kopējo ainu. Paldies arī radošajam trio, kas unisonā viens otru papildināja kā mūzikas instrumenti skaņdarbā “melanholiskais valsis”, fizioterapeitiem: Ilzei Bergai, kas pašaizliedzīgi veltīja papildus laiku, lai sasniegtu pacientu veselībā maksimāli rezultatīvākus uzlabojumus un vienlaikus uzraudzītu, pie vēl trīs pacientiem, nākamo, jauno speciālistu “mazā kora sastāvu” un Zanei Bindukai, kas spēja saglabājot mieru un uzmundrinot pacientu, kāpinot tā fizisko spēju varēšanu. Un Niklāvam Dāvidsonam, kas uzdzirkstīja kā flautas dzidrās skaņas īstajā brīdī ar pakausi pamanot mūsu takts izmaiņas. Sirsnīgs paldies, liekas, nekad nenogurstošajam un pozitīvisma notīs uzdzirktījošajam, Māsu kolektīvam ar virsdiriģenti vecāko māsu Tamāru, kas ar dzīvesprieku un dzirkstošu humoru aizvien spēja uzturēt mūsos ne tikai miesas, bet arī gara spēkus. Četri simti sestās istabas duets Ēriks un Andris.